Latvija dalās pieredzē ar arābu valstīm

2012. gada 15.un 16.janvārī Vaira Vīķe-Freiberga Beirūtā piedalījās augsta līmeņa sanāksmē "Reformas un pāreja uz demokrātiju”, kas bija veltīta demokrātijas veicināšanai arābu valstīs. Sanāksmi kopīgi organizēja piecas ANO reģionālās komisijas, bet namamāte bija ANO Rietumāzijas Ekonomikas un sociālo lietu komisija (ESCWA), kuras birojs atrodas Beirūtā. Sanāksmes mērķis bija sniegt iespēju arābu valstu topošās demokrātijas pārstāvošajiem lēmumu pieņēmējiem tikties ar pasaules līderiem un ekspertiem, kuri savā valstī ir saskārušies ar izaicinājumiem, pārejot uz demokrātisku valsts iekārtu.

Sanāksmes atklāšanas sesijā, kas vienīgā bija publiski atvērta interesentiem, uzrunu teica ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns (Ban Ki-moon) un Libānas premjerministrs Nadžibs Mikat (Najib Miqati), kurš apliecināja, ka viņa pārstāvētā valsts cenšas būt demokrātiska. B.Kimūns  uzsvēra, ka ANO vēlas, lai tās sastāvā būtu arvien vairāk demokrātisku valstu, kā arī to, ka demokrātija nav iedomājama bez sieviešu tiesībām. Viņš arī cieši norādīja, ka valstu vadītājiem, kas vēršas pret savas valsts iedzīvotājiem, ir pienācis laiks atkāpties. Interese par sanāksmi no publikas puses bija liela, tostarp no plašsaziņas līdzekļu pārstāvju puses.

Eiropu sanāksmē pārstāvēja trīs valstu pārstāvji, tostarp Vaira Vīķe-Freiberga.
Slovākijas pārstāvis P.Demeš, stāstot par bijušās Čehoslovākijas pārveides procesu, atsaucās uz V.Havela idejām un uzsvēra, ka tādi notikumi, kā, piemēram, "Samta revolūcija" ir tikai pats sākums pārmaiņu procesam un ka nebūt ne vienmēr revolūcijas veicēji ir tie, kuri pēc tam nonāk pie varas.

Vaira Vīķe-Freiberga uzrunāja sanāksmes dalībniekus pirmajā sanāksmes sesijā, kur bija lūgta stāstīt par aizsardzības un drošības struktūru reformēšanas Latvijas pieredzi. Savā uzrunā viņa iezīmēja Latvijas vēstures pagriezienus, atzīmējot, ka dažkārt starptautiskā sabiedrība upurē nelielu tautu un valstu centienus pēc brīvības starptautiskās stabilitātes un drošības vārdā. Izmaiņas un politiskās izmaiņas ir vienmēr iespējamas, lai arī kāda ir situācija ir pirms tām.
Latvija tāpat kā citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis tika sabiedroto upurētas uz pasaules drošības altāra pēc Otrā pasaules kara, jo viņiem bija vajadzīga Staļina palīdzība Hitlera uzveikšanai. Lai arī alianse bija sekmīga un rezultāts bija turpināts ASV uzplaukums un iespēja attīstīties un labklājībai Rietumeiropā, tomēr tas notika par citu valstu sabiedrību upurēšanas cenu. Tam ir līdzība citās pasaules daļās, īpaši arābu valstis – tirānijas tiek akceptētas starptautiskā miera un drošības labad. Un tirāni tiek atbalstīti no demokrātisku valstu puses ar domu, ka tas novērsīs lielākus ļaunumus valsts iekšienē  un starptautiski, piemēram, ekstrēmu  ideoloģiju rašanos, cilšu un reliģisku grupu konfliktu saasināšanos. Protams, nestabilitāte var būt apdraudējums tirānijai, bet tā var būt arī dzenulis pārmaiņām, iespēja demokrātijai, kas cita starpā nozīmētu vienlīdzīgas tiesības visiem iedzīvotājiem, tostarp sievietēm. V.Vīķe-Freiberga arī uzsvēra baznīcas un valsts varas šķirtības nozīmi. V.Vīķe-Freiberga pilnībā noraidīja bieži dzirdēto, ka ir nācijas, kas nav spējīgas funkcionēt demokrātija un viņām nepieciešama stigrā roka un ļoti centralizēta valsts vara.  Noslēgumā viņa atzina, ka demokrātija nav perfekta sistēma, bet tā ir labākā, kāda izgudrota. Tas ir smags darbs to ieviest un attīstīt, bet ir tā vērts censties un ieguldīt pūles.


Sanāksmes runātāji kopumā pārstāvēja divas atziņas: vienu - ka viņu konkrētā piedzīvotā revolūcija ir unikāla un neviens no tās tādēļ īsti nevar mācīties, un otru -  ka revolūcijām pēc būtības  ir zināmi universāli principi. Svarīgākais būtu veidot iekļaujošu sabiedrību, kurā dažādām iedzīvotāju grupām būtu sava vieta, tiesības un tie netiktu dalīti pēc dzimuma, cilšu piederības un citām pazīmēm.
Pārejot no autoritāras valsts iekārtas uz demokrātisku, tas nozīmē arī pāreju uz tradicionālām politiskajām partijām. Debatēs tika uzdots jautājums, vai tas ir vienīgais veids un ceļš, to īpaši aktualizējusi situācija, kad t.s. "vecajās demokrātijās" arvien pazeminās uzticēšanās politiskajām partijām. Diskusijas viens no vadmotīviem bija, kā valsti pārvaldīt demokrātiskā veidā tā, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju justos tajā iesaistīti.

Vairāk informācijas par augsta līmeņa sanāksmi Beirūtā: http://www.escwa.un.org/

Vairas Vīķes-Freibergas runas un citu dalībnieku runu video pieejami:

http://www.youtube.com/watch?v=KytSeSAtVZ4&feature=player_embedded#!