Vaira Vīķe-Freiberga atklāj akadēmisko gadu „Sciences Po” starptautiskajā universitātē Dižonā, Francijā

2011.gada 16.septembrī Vaira Vīķe-Freiberga sniedza akadēmiskā gada atklāšanas lekciju  Sciences Po universitātē Dižonā, Francijā.

„L’Europe sous  les tempêtes” (Eiropa vētrās) lekcijas sākumā viņa atzina, ka cilvēki Eiropā ir norūpējušies par krīzi vairāk nekā ASV. Viņa dažādos aspektos salīdzināja šodienas situāciju Eiropā ar situāciju Vācijā pēc Otrā Pasaules kara. Neviens netic nekam – ne politiķiem, ne institūcijām, ne politiķu, vadības spējām atrisināt problēmsituāciju. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka šī nav bezizeja, bet gan grūts posms.

Velkot paralēles ar šodienas situācijā, skaidrojot šodienas Eiropu, V.Vīķe-Freiberga runāja par situāciju pēc Pirmā Pasaules kara, starpkaru posma divu ideoloģiju cīņu, to, ka Vācija daudz mācījās un Vācija ar Franciju ar nolīgumu par tēraudu un oglēm lika pamatu tam, kas vēlāk izauga par Eiropas Savienību (ES), par perestroiku, Berlīnes mūra krišanu, puču.

V.Vīķe-Freiberga bija kritiska, atzīmējot Rietumu draugu skepsi un vilcināšanos atzīt Baltijas valstu neatkarību līdz nebija skaidrs, ka „milzis ar māla kājām” tiešām ir sabrucis. Viņa stāstīja studentiem, profesoriem un sanākušajiem Dižonas iedzīvotājiem par Latvijas iestāju ES, atzīmējot, ka sagatavošanās darbs, kritēriju izpilde noritēja ļoti strauji un sociālā cena, ko par to maksājam ir augsta. V.Vīķe-Freiberga uzsvēra Rietumeiropas solidaritātes trūkumu pret pārējiem ES partneriem, piemēram, neadekvātajos, netaisnīgajos pret Latviju  tiešmaksājumos.

Stāstot par  Eiropas nākotnes pārdomu grupas darbu  (ekspertu grupa(2007-2010), kas izstrādāja rekomendācijas Eiropas vadībai saistībā ar ES nākotni. V.Vīķe-Freiberga bija tās vicepriekšsēdētāja), viņa uzsvēra, ka starp izstrādātajām rekomendācijām bijusi uzsvērta kopējas ārpolitikas, drošības politikas, enerģētikas politikas nepieciešamība ES.

Pretēji tam, kāds uzskats mēdz valdīt, ka Eiropā ir mierīga un garlaicīga dzīve, V.Vīķe-Freiberga atzina, ka tā nav, jo vienmēr bijušas risināmas problēmas, izaicinājumi, mainās tikai forma.

Dr.Vīķe-Freiberga novēlēja studentiem zināt vēsturi, īpaši savas zemes vēsturi (Sciences Po ir daudz starptautisku studentu no dažādām pasaules valstīm), saglabāt ideālus un humānās vērtības un darboties, censties ietekmēt norises, lai ir sajūta, ka ir kas paveikts un mainīts, lai nešķiet, ka dzīvots velti.
Studenti interesējās par to, kā V.Vīķe-Freiberga no akadēmiskajām aprindām nokļuva politikā, par to, kāda ir viņas kā sievietes pieredze politikā, par krīzi Latvijā, par turpmāku Eiropas paplašināšanos. Atbildot uz jautājumu, ja Eiropu varētu sākt būvēt no jauna, ko viņa liktu tās pamatā, V.Vīķe-Freiberga atbildēja, ka kultūru visplašākajā nozīmē, tostarp vēsturi un izpratni vienam par otru un tiltus, ko vēstures notikumi met uz mūsdienām.

Universitātes direktors Ričards Dekuēns(Richard Descoings), kurš teica ievadvārdus pirms lekcijas, iepazīstināja auditoriju ar runātāju, pēc lekcijas atzina, ka auditorija ar šo lekciju varēja pārliecināties, ka taisnība un pamats bija Simonai Veilai virzot un aizstāvot V.Vīķes-Freibergas kandidatūru Eiropas prezidenta amatam 2009.gadā, kad tāds pirmo reizi tika izvēlēts.