Atklāšanas lekcija par Eiropas nākotni Eiropas nozīmīgāko universitāšu asociācijas starptautiskā konferencē un vasaras skolā Spānijā

2011. gada 18. jūlijā Santanderā, Spānijā, pēc Eiropas nozīmīgāko universitāšu asociācijas „Europaeum” asociācijas ielūguma Vaira Vīķe-Freiberga sniedza atklāšanas lekciju starptautiskai konferencei un vasaras skolai ”Futures of Europe: Which Way Towards 2030?” Prezidentes lekcijas un diskusijas pamattemats bija par Eiropas Savienības izaicinājumiem 21.gadsimtā. Auditoriju veidoja Eiropas nozīmīgāko universitāšu studentu un absolventu pārstāvji, studenti no Spānijas universitātēm, kā arī akadēmiķi, žurnālisti un vietējo pašvaldību pārstāvji.

Bijusī Latvijas prezidente uzsvēra pārdomātu lēmumu pieņemšanas nozīmīgumu ne vien katra cilvēka dzīvē, bet valsts mērogā un starptautiskos procesos: „Katrs vēstures mirklis, kurā izdarām izvēles iespaido rītdienu un šodiena ir tāda, kāda tā ir, jo vakar izvēlējāmies ko vienu, ne citu.”
Viņa auditorijai iezīmēja Latvijas pieredzi Eiropas norišu kontekstā: „1918.gadā,kad tika dibināta Latvijas valsts, vēsture mums bija atvēlējusi tikai 20 gadu, lai no pēckara posta uzceltu valsti. Paralēli šajos gados Eiropā izauga divi cilvēcei naidīgi spēki, kuru sadursme pēcāk noveda pie milzīgiem cilvēku upuriem. Sekoja nevienlīdzīga Rietumu un Austrumu Eiropas tālākā attīstība.”

V.Vīķe-Freiberga novērtēja Eiropas Savienības (ES) pirmsākumos likto Māstrihtas vienošanos, ģeniālo domu radīt zināmu līdzatkarību, lidznepieciešamību valstīm vienai no otras dabas un citu resursu nozarē. V.Vīķe-Freiberga pieminēja nozīmīgā pavērsiena punkta – Berlīnes mūra krišanas – radīto lielo optimismu eiropiešos, kā arī to, ka valstis pamazām pamanīja ES pievilcību pievienojās tai. „Bet gan toreiz, gan tagad aktuāla ir dilemma, cik daudz mēs deleģējam ES un ko no tās iegūstam,” atzina Vaira Vīķe-Freiberga. „Komunistu sistēma sabruka un ES izdarīja vispareizāko lēmumu, paplašinoties, kļūstot gan par tirgus, gan ekonomisko gigantu, lielāku nekā jelkad bijusi, tostarp cilvēkresursu ziņā. Tagad ES jākļūst arī par politisku milzi ar vienotu ārpolitiku. Krīze parādīja, ka ES atsevišķām valstīm jāmaina ierastā ērta poza un ES jākļūst vienotākai un efektīvāk, pilnvērtīgāk jāsadarbojas. Līdzīgi kā "cilvēks nav vientuļa sala", ari valstis nav vientuļas salas. Krīze dažādos veidos vēl joprojām turpinās dažādās valstīs, bet tieši šīs grūtības izkristalizējušas pamatvērtības, pēc kurām jātiecas – kopējs tirgus, vienots darbaspēka tirgus, solidaritāte utt. Diemžēl ES fondu sadalījums vel joprojām ir kliedzoši nevienlīdzīgs, nacionālo interešu, kompāniju protekcionisms utt., bet es, būdama humāniste un cilvēks, kurš tic ES idejai, ticu, ka fundamentālas vērtības, kas radušās vēstures gaitā uz Eiropas zemes, jāaizsargā un jāievieš katrā dzīves jomā un, ja mēs pie šīs domas turēsimies, kas ir daļēji atkarīgs no mums katra, mūs sagaida intelektuāla, garīga un ekonomiska ES izaugsme,” pauda Vaira Vīķe-Freiberga.