Intervija LTV raidījumam "De Facto"

Vairas Vīķes-Freibergas 22.01.2012. intervija Latvijas Televīzijas raidījumam "De Facto" skatāma portāla "IR" video sadaļā:

http://www.ir.lv/video

Latvija dalās pieredzē ar arābu valstīm

2012. gada 15.un 16.janvārī Vaira Vīķe-Freiberga Beirūtā piedalījās augsta līmeņa sanāksmē "Reformas un pāreja uz demokrātiju”, kas bija veltīta demokrātijas veicināšanai arābu valstīs. Sanāksmi kopīgi organizēja piecas ANO reģionālās komisijas, bet namamāte bija ANO Rietumāzijas Ekonomikas un sociālo lietu komisija (ESCWA), kuras birojs atrodas Beirūtā. Sanāksmes mērķis bija sniegt iespēju arābu valstu topošās demokrātijas pārstāvošajiem lēmumu pieņēmējiem tikties ar pasaules līderiem un ekspertiem, kuri savā valstī ir saskārušies ar izaicinājumiem, pārejot uz demokrātisku valsts iekārtu.

Sanāksmes atklāšanas sesijā, kas vienīgā bija publiski atvērta interesentiem, uzrunu teica ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns (Ban Ki-moon) un Libānas premjerministrs Nadžibs Mikat (Najib Miqati), kurš apliecināja, ka viņa pārstāvētā valsts cenšas būt demokrātiska. B.Kimūns  uzsvēra, ka ANO vēlas, lai tās sastāvā būtu arvien vairāk demokrātisku valstu, kā arī to, ka demokrātija nav iedomājama bez sieviešu tiesībām. Viņš arī cieši norādīja, ka valstu vadītājiem, kas vēršas pret savas valsts iedzīvotājiem, ir pienācis laiks atkāpties. Interese par sanāksmi no publikas puses bija liela, tostarp no plašsaziņas līdzekļu pārstāvju puses.

Eiropu sanāksmē pārstāvēja trīs valstu pārstāvji, tostarp Vaira Vīķe-Freiberga.
Slovākijas pārstāvis P.Demeš, stāstot par bijušās Čehoslovākijas pārveides procesu, atsaucās uz V.Havela idejām un uzsvēra, ka tādi notikumi, kā, piemēram, "Samta revolūcija" ir tikai pats sākums pārmaiņu procesam un ka nebūt ne vienmēr revolūcijas veicēji ir tie, kuri pēc tam nonāk pie varas.

Vaira Vīķe-Freiberga uzrunāja sanāksmes dalībniekus pirmajā sanāksmes sesijā, kur bija lūgta stāstīt par aizsardzības un drošības struktūru reformēšanas Latvijas pieredzi. Savā uzrunā viņa iezīmēja Latvijas vēstures pagriezienus, atzīmējot, ka dažkārt starptautiskā sabiedrība upurē nelielu tautu un valstu centienus pēc brīvības starptautiskās stabilitātes un drošības vārdā. Izmaiņas un politiskās izmaiņas ir vienmēr iespējamas, lai arī kāda ir situācija ir pirms tām.
Latvija tāpat kā citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis tika sabiedroto upurētas uz pasaules drošības altāra pēc Otrā pasaules kara, jo viņiem bija vajadzīga Staļina palīdzība Hitlera uzveikšanai. Lai arī alianse bija sekmīga un rezultāts bija turpināts ASV uzplaukums un iespēja attīstīties un labklājībai Rietumeiropā, tomēr tas notika par citu valstu sabiedrību upurēšanas cenu. Tam ir līdzība citās pasaules daļās, īpaši arābu valstis – tirānijas tiek akceptētas starptautiskā miera un drošības labad. Un tirāni tiek atbalstīti no demokrātisku valstu puses ar domu, ka tas novērsīs lielākus ļaunumus valsts iekšienē  un starptautiski, piemēram, ekstrēmu  ideoloģiju rašanos, cilšu un reliģisku grupu konfliktu saasināšanos. Protams, nestabilitāte var būt apdraudējums tirānijai, bet tā var būt arī dzenulis pārmaiņām, iespēja demokrātijai, kas cita starpā nozīmētu vienlīdzīgas tiesības visiem iedzīvotājiem, tostarp sievietēm. V.Vīķe-Freiberga arī uzsvēra baznīcas un valsts varas šķirtības nozīmi. V.Vīķe-Freiberga pilnībā noraidīja bieži dzirdēto, ka ir nācijas, kas nav spējīgas funkcionēt demokrātija un viņām nepieciešama stigrā roka un ļoti centralizēta valsts vara.  Noslēgumā viņa atzina, ka demokrātija nav perfekta sistēma, bet tā ir labākā, kāda izgudrota. Tas ir smags darbs to ieviest un attīstīt, bet ir tā vērts censties un ieguldīt pūles.


Sanāksmes runātāji kopumā pārstāvēja divas atziņas: vienu - ka viņu konkrētā piedzīvotā revolūcija ir unikāla un neviens no tās tādēļ īsti nevar mācīties, un otru -  ka revolūcijām pēc būtības  ir zināmi universāli principi. Svarīgākais būtu veidot iekļaujošu sabiedrību, kurā dažādām iedzīvotāju grupām būtu sava vieta, tiesības un tie netiktu dalīti pēc dzimuma, cilšu piederības un citām pazīmēm.
Pārejot no autoritāras valsts iekārtas uz demokrātisku, tas nozīmē arī pāreju uz tradicionālām politiskajām partijām. Debatēs tika uzdots jautājums, vai tas ir vienīgais veids un ceļš, to īpaši aktualizējusi situācija, kad t.s. "vecajās demokrātijās" arvien pazeminās uzticēšanās politiskajām partijām. Diskusijas viens no vadmotīviem bija, kā valsti pārvaldīt demokrātiskā veidā tā, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju justos tajā iesaistīti.

Vairāk informācijas par augsta līmeņa sanāksmi Beirūtā: http://www.escwa.un.org/

Vairas Vīķes-Freibergas runas un citu dalībnieku runu video pieejami:

http://www.youtube.com/watch?v=KytSeSAtVZ4&feature=player_embedded#! 

Vairas Vīķes-Freibergas Jaungada apsveikums Latvijas Neatkarīgajā televīzijā 31.12.2011.

Labvakar Jūsmājās!

Vecā gada vakarā mēs izvadām veco gadu kā nosirmojušu vecīti ar garu bārdu, kas aizgājis pagātnē, un līdz ar to, gluži kā mūsu senči, kas sadedzināja bluķi, mēs varam aizmest visu, kas iepriekšējā gadā mums šķitis lieks, nepatīkams un nevajadzīgs. Mēs aizmetam visu līdz ar pelniem pār savu plecu, paceļam šampanieša glāzi un uzdzeram daudz laimes jaunajam gadam, tam, kas mums stāv vēl priekšā. Tas stāv mums priekša kā neaprakstīta lapa un mums katram savā dzīvē katru augu dienu būs izdevība šo lapu aprakstīt ar notikumiem, kurus varam iespaidot.  Brīžiem būs arī jāpakļaujas tādiem notikumiem, kurus mēs nevaram iespaidot, tad vienkārši jāsamierinās ar to, ko liktenis mums lēmis.

Es novēlu, lai Jums visiem liktenis būtu pēc iespējas labvēlīgs, lai Jums būtu spēks un izturība darīt to, kas ir pieciešams, lai savu dzīvi padarītu labāku!
Saudzējiet sevi, mīliet savus tuvākos, atcerieties būt laimīgi!

Lai Jums daudz laimes jaunajā 2012.gadā!

Skatīties video:  http://filez.lnt.lv/get.php?h=Rfdc16e98c8c0c305a761a6b532d3f79c

ES misijā Kirgizstānā

2011. gada 8.decembrī Vaira Vīķe-Freiberga, kā Madrides kluba un Eiropas Savienības (ES) misijas Kirgizstānā vadītāja, aizvadīja piektās - noslēdzošās misijas pēdējo dienu Biškekā.
V.Vīķe-Freiberga līdz ar bijušo Kirgizstānas prezidenti Rozu Otunbajevu (Roza Otunbaeva) un citiem dalībniekiem uzrunāja Eiropas Savienības un Madrides kluba rīkotās konferences auditoriju. Konferenci atklāja ES vēstniece Kirgizstānā  Šantāla Heberekta (Chantal Hebberecht). V.Vīķe-Freiberga piedalījās abās konferences diskusiju sesijās – „Pirmā parlamentārā demokrātija Centrālāzijā” un „Efektīva sadarbība starp izpildvaru un likumdošanas varu: labākā prakse”. V.Vīķe-Freiberga stāstīja par Madrides klubu, tā darbību un ideju, demokrātijas attīstību, parlamentārās demokrātijas jēdzienu un nozīmi, uzsverot iedzīvotāju vienlīdzību likuma priekšā. Viņa arī salīdzināja dažādus parlamentārās demokrātijas realizācijas piemērus.
Misijas laikā V.Vīķe-Freiberga tikās ar Kirgizstānas amatpersonām, tostarp Augstākās tiesas priekšsēdētāju, un valstī rezidējošiem diplomātiem - ES, ASV un Krievijas vēstniekiem. Šobrīd Kirgizstānas parlamentā rit aktīva koalīcijas veidošana.

„Politiskā vadība demokrātiskai pārejai Kirgizstānā” ir Madrides kluba iniciatīva ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.
Madrides kluba locekļi strādāja Kirgizstānas misijā kopš 2010.gada rudens, sniedzot pieredzi demokrātiskas valsts konsolidācijas un etniska vienošanās veicināšanai valstī.
Informācija par projektu Madrides kluba tīmekļa vietnē:  http://www.clubmadrid.org/en/programa/political_leadership_for_democratic_transition_in_kyrgyzstan

 Konferences organizatoru foto:

Imantu Kokaru pieminot

Ar Imanta Kokara aiziešanu Viņā saulē Latvija ir zaudējusi vienu no saviem dižākajiem un tautā vismīlētākajiem dēliem. Savā garā un auglīgajā, ar koru dziesmas mākslu cieši saistītajā mūžā,  viņš nenoguris pūlējās, lai tā sasniegtu arvien jaunas un vēl nepiedzīvotas virsotnes un lai dziedātāju paaudzes viena pēc otras paliktu uzticīgas viņa uzstādītajām augstajām prasībām pēc  izsmalcinātības un izcilības.

Imants bija viens no tiem, kurš latviešiem nemitīgi atgādināja: ja vispār  ir vērts kaut ko darīt, tad tas jādara pēc iespējas perfekti, pie tam ar aizrautību un dzīves prieku. Imanta Kokara vadītie kori nesuši Latvijas slavu visā plašajā pasaulē un visur iekarojuši apbrīnu, cieņu un klausītāju sirdis. Dzimtenē tie ilgi palīdzējuši tautā uzturēt možu patriotisko garu un stiprināt latvisko pašapziņu.

Mums ar vīru Imantu personiski viņš paliks atmiņā ar savu apbrīnojamo harizmu, dzirkstošo enerģiju, labsirdīgo humoru, dziļo sirsnību un nesatricināmo uzticību  savā draudzībā. Mēs izsakām savu visdziļāko līdzjūtību viņa tuviniekiem un sērojam līdzi viņiem, Imanta koristiem un visai Latvijas tautai.
Parīzē 2011. gada 25. novembrī
Vaira Vīķe-Freiberga