Tikšanās ar Rozu Otunbajevu misijas ietvaros Kirgizstānā

No š.g. 10.augusta līdz 13.augustam bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vadīja Madrides kluba misiju Kirgizstānā, kas notika ar Eiropas Komisijas delegācijas Kirgizstānā atbalstu. Misijas mērķis bija veikt situācijas izpēti, lai noskaidrotu Madrides kluba iespējamā atbalsta formas.

Misijas ietvaros V.Vīķe-Freiberga tikās ar pārejas perioda Kirgizstānas prezidenti Rozu Otunbajevu, valdības locekļiem, politisko partiju līderiem, starptautisko organizāciju pārstāvjiem un ārvalstu vēstniekiem, kuri akreditēti Kirgizstānā. Sarunās V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka jāatjauno uzticība saviem ievēlētajiem priekšstāvjiem, jārada situācija, kurā valsts  resursi netiek koncentrēti priviliģētu personu šaurā lokā. Nesenie asiņainie notikumi ir atklājuši smagu spriedzi sabiedrībā. Tas prasa gan tūlītēju reakciju, gan ilgtermiņa centienus. Īstermiņa jāgādā par iedzīvotāju drošību un jāorganizē godīgas un demokrātiskas vēlēšanas. Ilgtermiņā svarīgi nospraust mērķus, kas ļautu izveidot funkcionējošu, stabilu un demokrātisku valsti. Starptautiskā sabiedrība, tajā skaitā Madrides klubs, ir gatava sniegt padomu un atbalstu šajā procesā. 

Garākā sarunā un darba pusdienās ar Kirgizstānas pārejas perioda prezidenti Rozu Otunbajevu tika pārrunātas pagaidu valstības ieceres un tās gatavība sadarboties ar starptautisko sabiedrību. V.Vīķe-Freiberga un R.Otunbajeva pārrunāja Madrides kluba iespējamo iesaisti spriedzes mazināšanā sabiedrībā un demokratizācijas nostiprināšanas procesos. Tāpat tika nolemts turpināt personiskos kontaktus.

Izpētes misijas atlikušajās dienās notika vairākas tikšanās ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī tika sniegts priekšlasījums Amerikāņu Universitātē Centrālāzijā plašākai Biškekas publikai.
   

Velomaratona "Barona taka" goda patronese

17.07.2010.  vakarā Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar velomaratona „Barona taka” dalībniekiem Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā, kur sākumā kopā ar dzīvesbiedru Imantu Freibergu Zemgales sētā iestādīja piecus bērziņus par godu mūsu Dainu tēvam - Krišjānim Baronam, bet pēcāk tikās ar velomaratona dalībniekiem viņu apmetnē Kurzemes zvejnieku sētā mēnesgaismā dziļā un garā sarunā par latvju dainām un kultūras tradīcijām.
Pēc tikšanās ar sestā velomaratona dalībniekiem, Vaira Vīķe-Freiberga piekrita kļūt par „Barona takas” goda patronesi.

alt src=images/stories/barona_taka1604.jpg

Vairāk par tikšanos "Barona taka" lapā internetā:
http://www.pedas.lv/barona-taka/2010/07/19/sarunas-ar-prezidenti-menesgaisma-un-uzvaras-brauciens-cauri-rigai/#more-494


 

alt src=images/stories/barona_taka1606.jpg

alt src=images/stories/barona_taka1605.jpg

 

   

Zelta kāzu svinības


alt

Zelta kāzu svinības 2010.gada 16.jūlijā Rīgas Latviešu biedrības namā.

Foto: Juris Krūmiņš

Lasīt vairāk: Zelta kāzu svinības

   

Lekcijas Centrāleiropas Universitātē Budapeštā

6. un 7. jūlijā Vaira Vīķe-Freiberga nolasīja vairākas lekcijas Centrāleiropas Universitātē Budapeštā. V.Vīķe-Freiberga vasaras universitātes ietvaros piedalījās arī publiskā paneļdiskusijā „Kā var politiskā griba uzvarēt birokrātisku pretestību?” līdz ar bijušo Antikorupcijas komisāru, universitātes pasniedzēju un tieslietu praktiķi no Sjerraleones Abdulu Tejanu-Kole (Abdul Tejan-Cole) un Hadelu Kuazzu (Hadeel Qazzaz) –  pētnieku no Palestīnas, kurš specializējies izglītības, dzimuma un attīstības jautājumos. V.Vīķe-Freiberga diskusijā, runājot par korupciju, uzsvēra katra indivīda rīcības nozīmi ikdienas situācijās valsts kopēja cīņā pret korupciju, jo katram jāsāk ar sevi, jādarbojas, nevis tikai vispārīgi jāsūdzas par korupcijas esamību, tikai tad lietas nozīmīgi varēs izkustēties no sliktas situācijas. 

 Jau sesto gadu Centrāleiropas Universitātē notiek Starptautiska vasaras skola. Tās dalībnieki galvenokārt ir mācību spēki, nevalstisko organizāciju, valdību, kā arī starptautisko palīdzības organizāciju pārstāvji. Šogad Centrāleiropas Universitātē bija ieradušies 75 dalībnieki no 50 valstīm.

Starptautiskās vasaras skolas galvenais jautājums bija integritātes jeb veseluma nozīme sabiedrības un personības dzīvē. Pēc bijušās Valsts prezidentes lekcijām sekoja diskusijas un jautājumi, kuros starptautiskās skolas dalībnieki interesējās par Latvijas attīstību, kā arī Vairas Vīķes-Freibergas personību.

Centrāleiropas Universitāte ir dibināta 1991. gadā un ir atzīts akadēmiskās izcilības centrs.

alt


   

Dr. Vairas Vīķes–Freibergas lekcija LNMM izstāžu zālē Arsenāls

Saules dainas

2010. gada 17. jūnijā, plkst. 16:00
LNMM izstāžu zālē Arsenāls, Torņa ielā 1, Rīgā

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ceturtdien, 2010. gada 17. jūnijā, plkst. 16:00 aicina visus interesentus uz Latvijas valsts eksprezidentes Dr. Vairas Vīķes–Freibergas lekciju „Saules dainas”. Lekcija tiek organizēta izstādē „Zelta darbi” LNMM izstāžu zālē Arsenāls (Torņa ielā 1, Vecrīgā).


Izstādes ekspozīcijā apskatāmo darbu vidū daudzi ir veltīti saules mitoloģiskajai, simboliskajai un fizikālo īpašību nozīmei. Lai bagātinātu mūsu zināšanas par latviešu tautas dziesmās apdziedāto sauli, Vaira Vīķe–Freiberga laipni piekritusi muzeja aicinājumam nolasīt lekciju.

Lasīt vairāk: Dr. Vairas Vīķes–Freibergas lekcija LNMM izstāžu zālē Arsenāls

   

Širaka fonda balvas par konfliktu novēršanu žūrijā

2010.gada 15.jūnijā

Vaira Vīķe-Freiberga šodien Parīzē piedalās Širaka fonda balvas par konfliktu novēršanu žūrijas pirmajā darba sesijā. Žūrija tiksies otrajā sanāksmē oktobrī, un novembrī plānota balvas pasniegšana. Širaka fonda balvas par konfliktu novēršanu mērķis ir veicināt uzmanību un atbalstu tiem, kuri ziedo daļu savas dzīves un resursu konfliktu apturēšanai. Nopelnus miera iedibināšanā novērtē ar Nobela miera prēmiju, bet Širaka fonds iedibinājis apbalvojumu par konfliktu noregulēšanu, novērtējot to pūliņu nozīmīgumu, kas nodibinot dialogu, ļāvuši novērst iespējamus konfliktu, jo tas starptautiskā līmenī līdz šim nav bijis pietiekami atzīts un novērtēts, bet pasaulē ir gana daudz cilvēku un institūciju, kas pakļauj sevi dažāda veida riskam, tajā skaitā agresijas eskalācijas briesmām, cenšoties novērst konfliktu attīstību. Šī balva veidota arī, lai vicinātu starptautisko atzīšanu konfliktu novēršanas pūlēm, lai palīdzētu rast šādu cilvēku darba turpinātājus.

Žūrijas komisijas vadītājs ir bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, vēl žūrijā līdz ar bijušo Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu darbojas: bijušais ANO ģenerālsekretārs Butros Butros-Gali (Boutros Boutros-Ghali / Secretary General of the United Nations from 1992 to 1996), bijušais Starptautiskā Valūtas fonda direktors Maikls Kamdesī (Michel Camdessus / Managing Director of The International Monetary Fund from 1987 to 2000), Bijušais Mozambikas prezidents Žoakims Alberto Čisano (Joaquim Alberto Chissano / President of the “Chissano Foundation”, President of the Republic of Mozambique from 1986 to 2005), bijušais UNESCO ģenerāldirektors Federico Majors (Federico Mayor / Director General of UNESCO from 1987 to 1999), Romas III Universitātes pārstāvis Andrea Rikardi (Andrea Riccardi / Founder of the community of Sant’Egidio, University of Roma III), bijušais Portugāles prezidents, ANO ģenerālsekretāra augstais pārstāvis civilizāciju aliansei Žoržs Sampaju (Jorge Sampaio / President of Portugal from 1996 to 2006, High Representative of the UN Secretary-General for the Alliance of Civilizations), Aleksandrijas bibliotēkas direktors Ismails Serageldins (Ismaïl Serageldin / Director of the Library of Alexandria)  un bijusī Francijas ministre, Francijas akadēmijas locekle un pirmā sieviete Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Simona Veila (Simone Veil / Former French Minister, Member of the Académie Française). Žūrijas goda loceklis ir bijušais ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans (Kofi Annan / Secretary General of the United Nations from 1997 to 2006).

Pagājušā gada novembrī balvas saņēma:

Imams Muhamads Ashafa (Imam Muhammad Ashafa) un Pastors Džeims Vije (Pastor James Wuye) – divi nigērieši, kuri cenšas panākt izlīgumu starp kristiešiem un musulmaņiem.  Un Parks Džae-Kju (Park Jae-Kyu,) Kingnamas Universitātes (Kyungnam University) prezidents un Dienvidkorejas bijušais apvienošanās ministrs  par savām pūlēm nodibināt mieru Korejas pussalā.

Vairāk informācijas par balvu un Širaka fondu, tā aktivitātēm fonda mājas lapā internetā: http://www.fondationchirac.eu/en/

   

Eiropas fondu centra ģenerālā asambleja „Piedalīšanās kultūra: kā dzīvot kopā Eiropā” Briselē

2010.gada 2.jūnijā.

Eiropas fondu centra ģenerālā asambleja „Piedalīšanās kultūra: kā dzīvot kopā Eiropā” Briselē.

Uzstājoties diskusijā „Sniedzot demokrātijas un labas pārvaldības pieredzi” Vaira Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka demokrātija ir pārvaldes veids, kas, lai gan evolucionē, tomēr balstās uz nemainīgām pamatvērtībām. Eiropas un tās valstu pārvaldīšana nav statiskas, tā attīstās. Dzelzs priekškara krišana deva iespēju daudzām sabiedrībām transformēties no sabiedrības, kur viss tika izlemts iedzīvotāju vietā, uz modernu demokrātiju ar sabiedrības iesaisti visā notiekošajā.

Apbrīnojams ir pārmaiņu ātrums daudzās valstīs, tostarp Baltijas valstīs, jo demokrātijas attīstības ceļš 50 gadu bija pārrauts tajās, iespējams, tādēļ nav viss tik perfekti šobrīd, kā t.s vecajā Eiropā. Vēsturi nevar atriezt atpakaļ, tas ko varam – mācīties no pagātnes, veidojot savu tagadni un nākotni. Daudzu valstu līderi, kas bijuši klāt šajos pēdējo gadu desmitu transformācijas procesos tagad ir Madrides klubā (Madrides klubā uzaicina iestāties bijušos valstu un valdību vadītājus. Vaira Vīķe-Freiberga ir starp Madrides kluba dibinātājiem. Plašāka informācija par organizāciju: http://www.clubmadrid.org/) un gatavi brīvprātīgi dalīties pieredzē un pārdomās.

Informācija par Eiropas fondu centru: http://www.efc.be/AboutEFC/Pages/AboutEFC.aspx
   

NATO Parlamentārā asambleja Rīgā


alt     alt

NATO Parlamentārās asamblejas Zinātnes un tehnoloģiju komitejas sēde 2010.gada 29.maijā Rīgā. Foto: Ilmārs Znotiņš
   

2010.gada L`ORÉAL Latvijas stipendiju "Sievietēm zinātnē" pasniegšana


alt

2010.gada "L`ORÉAL" Latvijas stipendiju "Sievietēm zinātnē" pasniegšanā Latvijas Zinātņu akadēmijā 2010.gada 12.maijā. Foto: Ilmārs Znotiņš
   

Eiropai un tās nākotnei veltītas diskusijas Latvijā, Francijā un Beļģijā

Eiropas dienas svinību ietvaros Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās ne vien Eiropas kustības Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā un  Eiropas komisijas pārstāvniecības Latvijā rīkotajā diskusijā „Mums ir ko dot!” Rīgā Eiropas mājā 7.maijā, bet arī diskusijās un konferencē Eiropas tēva R.Šūmaņa atdusas vietā Mecā (Francijā) un  ES galvaspilsētā Briselē.

Šopēcpusdien Briselē V.Vīķe-Freiberga piedalījās Latviešu biedrības Beļģijā un Latvijas vēstniecības Beļģijā rīkotajā diskusijā „Eiropas Savienība pēc Lisabonas līguma un mazo valstu izdzīvošana/raison d’etre. Latvijas krustceles”. V.Vīķe-Freiberga diskusijā atgādināja, cik lielu soli esam spēruši, panākot, ka Latvijas karogs plīvo pie NATO un Eiropas Parlamenta, salīdzinot ar to, ko redzējām pirms gadiem, kad bija arī daudz pretinieku Latvijas iestājai NATO. Viņa runāja arī par pilnvērtīga  brīvā tirgus priekšrocībām, kāda ieviešanai Eiropai vēl gana darāmā. Viņa atzīmēja, ka R.Šūmaņa deklarācija ir ģeniāla savos principos, radot ekonomiskos, politiskos, sociālos apstākļus, kas izslēdz konfliktu iespējamību un piedāvā augstus, cēlus mērķus, uz kuriem jāiet soli pa solim, bet šo 60 gadu laikā, kopš R.Šūmaņa deklarācijas, Eiropai radušies jauni izaicinājumi, piemēram tas, ka pasaules līdzsvars mainās. Tādēļ šodien aktuāls ir jautājums, kā Eiropa var saglabāt pozīcijas, nepalikt iepakaļ (pat nevērtējot demogrāfiju u.tml. faktorus), kā saglabāt esošo spēku un pieaudzēt vēl klāt.

Šodien Briselē Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās arī Eiropas Politikas centra rīkotā diskusijā  par nule iesniegto Pārdomu grupas ziņojumu par ES nākotni. Vaira Vīķe-Freiberga darbojās šajā ekspertu pārdomu grupā kopš tās dibināšanas 2007.gada nogales vicepriekšēdētājas amatā. Diskusijā viņa uzsvēra, ka mums visiem jāskatās nākotnē un pašiem Eiropas pilsoņiem jāpiedalās aktīvāk, jādomā līdzi. Uz ES altāra ir nesti upuri, bet ir bijuši vēl lielāki upuri, piemēram, cilvēku upuri kara laikos. Eiropai ir daudz konkurentu – šodien strauji attīstās tādas lielas valstis – Ķīna, Brazīlija, Indija –, tāpēc Eiropai jābūt vienotai kā pasaules spēlētājai. Eiropa nevar praktiski citādāk eksistēt, kā iemācoties panākt,  pieņemt kopējus lēmumus. Tas mums, Eiropas Savienībai, jāiemācās.

Informācija par Pārdomu grupu:

Pagājušās nedēļas nogalē V.Vīķe-Freiberga piedalījās R.Šūmaņa deklarācijas 60gadei veltītā konferencē „Jaunā Eiropa” Mecā, Francijā par ES nākotnes izredzēm un izaicinājumiem 2030.g.apvārsnī raugoties. Šajā dienā, 8.maijā, Briselē Eiropas Pārdomu grupas prezidents Felipe Gonzaless Markess  iesniedza ES prezidentam Hermanam van Rompejam ekspertu pārdomu grupas gala ziņojumu. V.Vīķe-Freiberga pauda aicinājumu visiem ES pilsoņiem piedalīties pārrunās un pārdomās, raugoties mūsu kopējā nākotnē ar paļāvību un lepnumu par jau sasniegto. Liela mēroga pasākumā piedalījās divi kardināli, virkne bīskapu, daudz Eiropas garīdzniecības pārstāvju.
   

“FolkBaltica” šogad Latvijas un saules zīmē

2010.gada 24.aprīlī

Vaira Vīķe-Freiberga līdz ar spēcīgiem tautas mūziķiem jeb folkmūziķiem no Latvijas šajās dienās piedalās sestajā starptautiskajā modernās tautas mūzikas jeb folkmūzikas festivālā “FolkBaltica” Vācijas pilsētā Flensburgā.

Lasīt vairāk: “FolkBaltica” šogad Latvijas un saules zīmē

   

Aicinu parakstīties par tiesisku valsti !

http://bit.ly/partiesiskuvalsti

Uzsaukums Latvijas tautai!
Aicinām atbalstīt šīs divas prasības un parakstīties zem tām:

 1.  Ņemot vērā, ka Saeima divas reizes bez argumentācijas noraidījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča ieteiktos kandidātus augstiem amatiem tieslietu sistēmā – Māri Vīgantu un Jāni Maizīti, aicinām Bičkoviča kungu izmantot savas likumā paredzētās tiesības un visdrīzākajā laikā izvirzīt vēlreiz Jāņa Maizīša kandidatūru ģenerālprokurora amatam.

Lasīt vairāk: Aicinu parakstīties par tiesisku valsti !

   

Vaira Vīķe-Freiberga ir kopā sērās ar Polijas tautu

2010.gada 10.aprīlis

Vaira Vīķe-Freiberga šodien, uzzinot par traģisko Polijas lidmašīnas avāriju, kas izraisīja milzīgu traģēdiju, pauda līdzjūtību Polijas tautai par Polijas prezidenta, vairāku augstu amatpersonu bojāeju lidmašīnas katastrofa. Nosūtot vēstuli Polijas parlamenta spīkerim un Valsts prezidenta amata izpildītājam Broņislavam Komorovskim un savam Eiropas Nākotnes pārdomu grupas kolēģim Leham Valensam. 

Vēstulēs V.Vīķes-Freibergas kundze savā un sava vīra Imanta vārdā izsaka dziļākos līdzjūtības apliecinājumus visu bojāgājušo tuviniekiem un visai sērojošajai Polijas tautai. Vēstulē viņa raksta, ka bojāgājušais Polijas prezidents bija Polijas patriots un dedzīgs Polijas tiesību un brīvību aizstāvis. Viņa atzīmē, ka neaprakstāmā nelaime notikusi, vēl jo vairāk tādēļ, ka viņi bija ceļā uz Katiņas masu slepkavības 70. pieminēšanas gadskārtu, bet traģiski mira. Lai arī Katiņas notikumi atver dziļas rētas un sāp, tomēr Polija tagad ir cietusi vēlreiz no ļauna liktens pavērsiena.
   

Eiropas Savienības centra atklāšana Taivānā

Eiropas Savienības (ES) centra atklāšana universitātē Taivānā un lekcija par ES nākotnes izaicinājumiem

Vaira Vīķe-Freiberga šodien, 2010.gada 8.aprīlī, pēc Eiropas Savienības centra Taivānā ielūguma viņai kā Eiropas nākotnes pārdomu grupas viceprezidentei, atklāja Eiropas Savienības centru Taivānas Nacionālajā Čung Hsing universitātē (National Chung Hsing University) un sniedza lekciju par Eiropas Savienības nākotnes izaicinājumiem. 

Savā runā V.Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Eiropas Savienība nav lielvara, bet tā ir vienotība, un tās spēks nākotnē sakņojas runāšanā unisonā, nevis katrai dalībvalstij atsevišķi. V.Vīķe-Freiberga atzina, ka šajā laikā ir daudz izaicinājumu kā valstīm individuāli, tā arī visām kopā ES. Viņa vērtēja, ka Eiropa ir ekonomisks gigants un reizē neadekvāts politiskais liliputs. Eiropas vērtība ir riska zonā, ja Eiropa smagi nestrādās nedienu novēršanai. Eiropā jāstrādā smagi, inovatīvi, jābūt gataviem mainīties, lai būtu konkurētspējīgi. Eiropas valstis finansē ļoti daudz palīdzības projektu valstīm citās pasaules daļās, taču lēmumu pieņēmējas dažādās starptautiskajās organizācijās ir pasaules lielās valstis. 

alt

Viņa stāstīja par ES veidošanās vēsturi, par veidiem, kā savienība cenšas panākt lielāku vienlīdzību un godīgumu starp dalībvalstīm lēmumu pieņemšanas procesa  principam dažādos aspektos. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka ES augstu vērtē daudzveidību ES un tajā katrai pasaules valstij ir  tiesības nākt ar savu pienesumu. Viņa  arī atgādināja, ka pasaule ir globāls ciemats, un visu pasaules daļu ieguldījums ir nozīmīgs pasaulei kopumā, piemēram, klimata pārmaiņu vadīšanā, mazināšanā.

Noslēgumā, V.Vīķe-Freiberga atbildēja uz universitātes mācībspēku un studentu jautājumiem par dažādiem ar ES saistītiem jautājumiem. viņa vēlēja sanākušajiem klausītājiem spēku un entuziasmu viņu studijās! 

Viens no Taivānas universitāšu mērķiem ir veicināt apmaiņas studentu programmu darbību un cita veida sadarbību ar ES.

V.Vīķe-Freiberga tikās arī ar Taivānā studējošajiem studentiem no Latvijas. 

   

Vai pietiks spēka pārvarēt bezapziņu?

“Vai pietiks spēka pārvarēt bezapziņu? – V.Vīķes-Freibergas jaunākās grāmatas “Kultūra un latvietība” recenzija “Latvijas Avīzē”

“Pagājuši jau gandrīz 20 gadi, kopš eksprezidente, tobrīd vēl tikai šaurām vietējo intelektuāļu aprindām pazīstamā trimdas zinātniece un dainu pētniece Vaira Vīķe-Freiberga Spīdolas balvu pasniegšanas ceremonijā sacīja runu ar nosaukumu "Tādi mēs esam, un tur neko nevar darīt". Tās tonis un saturs daudzus klausītājus nokaitināja un daļu aizvainoja: atkal viens "no turienes" atbraucis mācīt, kā mums jādzīvo!...

Lasīt vairāk: Vai pietiks spēka pārvarēt bezapziņu?

   

Dalība Starptautiskā Valūtas fonda rīkotā diskusijā Varšavā

2010. gada 30.martā.

Vaira Vīķe-Freiberga diskutē  Starptautiskā Valūtas fonda rīkotā diskusijā Varšavā, diskusijas pārraide televīzijā „France 24”

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās Starptautiskā Valūtas fonda rīkotā diskusijā "Pēc 20 pārmaiņu gadiem Centrālā un Austrumeiropa: piepildot Eiropas solījumu”(Twenty Years of Transformation in Central and Eastern Europe: Fulfilling the European Promise.)Varšavas karaļpilī.

Lasīt vairāk: Dalība Starptautiskā Valūtas fonda rīkotā diskusijā Varšavā

   

Vaira Vīķe-Freiberga – Austrumeiropas pārstāve Starptautiskās krimināltiesas „Upuru uzticības fondā”

2010. gada 26.martā.

Bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga kā Austrumeiropas pārstāve ir ievēlēta un uzsākusi darbu Starptautiskās krimināltiesas „Upuru uzticības fonda”  valdē (Board of Directors of the International Criminal Court „Trust Fund for  Victims”). Šonedēļ V.Vīķe-Freiberga piedalījās jaunievēlētās valdes pirmajā  darba sesijā Ņujorkā, ASV.

 „Upuru uzticības fonda” valdē Vaira Vīķe-Freiberga darbojas kopā ar pārējiem ievēlētajiem pasaules daļu pārstāvjiem:   

Āzijas valstis pārstāv Bulga Altangerels (Bulgaa Altangerel) no Mongolijas, kurš ir dedzīgs cilvēktiesību un taisnības aizstāvis, Vēstnieks, Mongolijas Ārlietu ministrijas Likumdošanas un līgumu departamenta ģenerāldirektors.

Lasīt vairāk: Vaira Vīķe-Freiberga – Austrumeiropas pārstāve Starptautiskās krimināltiesas „Upuru uzticības fondā”

   

Klajā nākusi Vairas Vīķes-Freibergas grāmata „Kultūra un latvietība”


alt


Ceturtdien, 2010. gada 18. martā plkst. 16:00 Spīķeru koncertzālē Rīgā notiks Vairas Vīķes-Freibergas eseju krājuma „Kultūra un latvietība” atvēršanas svētki. Krājums ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Valērija Belokoņa atbalstu nācis klajā apgādā „Karogs”. Grāmatu veido gadu desmitu laikā uzkrātas pārdomas, pie kurām Vaira Vīķe-Freiberga atgriezusies pēdējā gada laikā un ietvērusi tās esejās.

„Kultūra un latvietība” būs arī temats diskusijai, kurā piedalīsies Karoga galvenā redaktore Ieva Kolmane, komponists Ēriks Ešenvalds, māksliniece Katrīna Neiburga, jauniznākušās grāmatas redaktors Guntis Berelis un kultūras projektu vadītāja Daina Zalāne.

Kas ir kultūra un latvietība un kā tās domājamas? Vai 21. gs. latvietis varētu būt „neīstāks” par savu, piemēram, 19. gs. tautieti? Vai 20. gs. bija iespējams runāt par vairākām latviešu kultūrām? Kas notiek ar latvietību globalizācijas apstākļos, un kāda loma te ir kultūrai?  Būtiski jautājumi. „Kultūra un latvietība” meklē atbildīgas atbildes.

AFI fotogrāfija


   

Apsveikuma vēstule politisko partiju apvienības „Vienotība” dibināšanas kongresam

2010.gada 6.martā.
Vaira Vīķe-Freiberga ir nosūtījusi apsveikuma vēstuli politisko partiju apvienības „Vienotība” dibināšanas kongresam, kas notiek šodien, 2010.gada 6.martā, Rīgā.

Vēstulē V.Vīķe-Freiberga raksta:


„Partiju apvienības “Vienotība” dibinātāji, dāmas un kungi!

No tālienes sūtu Jums savus sveicienus un apsveicu Jūs ar šodien sperto gudro, tālredzīgo un Latvijai šobrīd tik ļoti svarīgo soli!
Vienotībā ir spēks! Tas ir daudz lielāks par to, ko katrs var paveikt atsevišķi. Jums jāveido ne tikvien savu atsevišķo spēku aritmētisks summējums, bet jāizveido sinerģija, kas ģeometriskā progresijā ļauj augt Jūsu potenciālam un spējām!

Ir nācies dzirdēt, ka „Vienotība” ilgi nepastāvēšot, jo tajā esot par daudz spēcīgu sieviešu! Dāmas – te nu ir Jūsu īpašais izaicinājums. Parādiet visiem, cik vērtīgu pienesumu var dot visu iedzīvotāju - ne tikai puses no viņiem – aktīvā iesaistīšanās politikā! Latvijai šobrīd vajadzīgi visi savi spēki. Nevienu nedrīkst atstumt malā un neviens arī pats nedrīkst norobežoties no piedalīšanās valstij svarīgos politiskos procesos.

Ir nācies dzirdēt no citām ļaunām mēlēm, ka „Vienotība” nespēšot pastāvēt, jo tajā par daudz atsevišķu zvaigžņu. Tik tiešām, šis priekšvēlēšanu laiks nav solo daiļslidotāju ēra. Latvijai nepieciešama labi saliedēta hokeja komanda, kas spēj stratēģiski domāt, taktiski rīkoties, bet galvenais – smagi strādāt un sastrādāties, lai panāktu uzvaru.

Novēlu Jums visiem spēku, drosmi un radošu darbu. Lai nebūtu mums vairs vēlētāju, kas teiktu, ka vēlēšanās nebūs neviena, par ko balsot. Būs!

Ar sirsnīgiem sveicieniem,
Vaira Vīķe-Freiberga”
   

Vaira Vīķe - Freiberga „Iespējamajā misijā” Rīgas Teikas vidusskolā

alt

alt

Lasiet, skatieties video un fotogrāfijas:

http://www.iespejamamisija.lv/lv/galerija/_iespejamas_misijas_nedela_2010_-_11_februaris/

http://www.youtube.com/watch?v=dO3dI6qz5k4

http://www.diena.lv/lat/politics/foto/foto-vike-freiberga-mudina-neaizmirst-dainas-un-aicina-izbaudit-brivibu-izglitiba

   

Labdarības akcija „Nāc līdzās Ziemassvētkos”

2009. gada 1.decembrī.
Labdarības akcijas „Nāc līdzās Ziemassvētkos” patronese Vaira Vīķe-Freiberga kopā ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu un festivāla „Nāc līdzās” bērniem un jauniešiem šodien, 1.decembrī, plkst. 17:00 pie Kongresu nama iedegs īpašo Ziemassvētku egli „Uz eņģeļa spārniem”, kura izrotāta ar Antūžu speciālās internātskolas, Strazdumuižas internātvidusskolas – attīstības centra un Rīgas Pārdaugavas mūzikas un mākslas skolas audzēkņu darinātiem eņģeļiem, uz kuru spārniem laba vēlējumus uzrakstījuši labdarības akcijas atbalstītāji, kuru vidū ir Valsts prezidentes Valdis Zatlers, mūziķi, un mākslinieki. Pasākumā muzicēs bērni un jaunieši no Pārdaugavas mūzikas un mākslas skolas un Strazdumuižas Neredzīgo biedrības.
   

Vaira Vīķe-Freiberga misijā Kolumbijā


Vaira Vīķe-Freiberga no šodienas, 25.novembrim, līdz sestdienai 28.novembrim, strādās misijā „Augsta līmeņa dialogs, lai īstenotu ANO 1325 rezolūciju: izaicinājumi Kolumbijas sieviešu līdzdalībai mieram un drošībai”  Kolumbijas Republikā.

Lasīt vairāk: Vaira Vīķe-Freiberga misijā Kolumbijā

   

Vaira Vīķe-Freiberga: eiropiešiem jābūt vienotākiem, jo citādi Eiropa zaudē visa veida ietekmi, tostarp ekonomiskās izdevības izslīd no rokām

Vaira Vīķe-Freiberga 23.novembrī uzstājās kā galvenā runātāja par tematu „21.gadsimta izaicinājumi Eiropai” 15. Eiropas Savienības konferencēs Barselonā „Jauna dienaskārtība Eiropai (un tās teritorijām)”. Runājot par vēsturi,  viņa atzīmēja, ka šodienas paaudzei grūti iedomāties un izprast, kā tas bija, ka Eiropu sadalīja divi necilvēcīgi spēki, bet par spīti vēstures dramatiskajiem notikumiem, V.Vīķe-Freiberga apņēmīgi mudināja dzīvot un strādāt ar skatu uz nākotni. Viņa atzīmēja, ka Spānijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, kas nomainīs Zviedrijas prezidentūru, būs daudz izaicinājumu – visai sistēmai būs jāsāk darboties atbilstoši Lisabonas līgumam.

Lasīt vairāk: Vaira Vīķe-Freiberga: eiropiešiem jābūt vienotākiem, jo citādi Eiropa zaudē visa veida ietekmi, tostarp ekonomiskās izdevības izslīd no rokām

   

Raksts par Eiropu š.g.21.novembra laikrakstā "The Times"


Vaira Vīķe-Freiberga raksta par Eiropu š.g.21.novembra  laikrakstā "The Times":
http://www.timesonline.co.uk/tol/comment/columnists/guest_contributors/article6926160.ece

   

Apsveikumi Hermanam Van Rompejam un Ketrīnei Eštonei


Vaira Vīķe-Freiberga ir nosūtījusi vēstules Hermanam Van Rompejam un Ketrīnei Eštonei
, apsveicot ar „dāvāto Eiropas Savienības valstu vadītāju lielo uzticību” un novēlot „labākās sekmes turpmākajā darbā jaunajā amatā Eiropai ārkārtīgi svarīgo uzdevumu virzīšanā uz mērķiem, kas atbilst Eiropas vērtībām un visu eiropiešu interesēm.” K.Eštoni V.Vīķe-Freiberga īpaši apsveic arī „kā sievieti augstā amatā, jo ir gandarīta, ka ar viņas iecelšanu Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietu un drošības jautājumu amatā Eiropa ir gājusi soli tālāk paritātes nodrošināšanā sieviešu pārstāvniecībā ES pārvaldē.”
   

Vaira Vīķe-Freiberga pateicas visiem savas kandidatūras atbalstītājiem

No visas sirds pateicos visiem, kuri atbalstīja manu kandidatūru pirmajam Eiropas Savienības (ES) padomes prezidenta amatam – daudzajiem tūkstošiem cilvēku Eiropā un citviet pasaulē!

Paldies ļaudīm, kuri tiešsaistē parakstīja petīciju manas kandidatūras atbalstam īpaši izveidotajā tīmekļa lapā http://www.awomantoheadeurope.eu/. Tīmekļa lapas izveidotāji 19.novembrī parakstīto petīciju iesniedza Zviedrijas prezidentūrai ES. Paldies gan tiem, kuri izveidoja šo lapu tīmeklī, gan puisim, kurš pēc savas iniciatīvas izveidoja manu lapu „Facebook” un visiem, kuri atbalstīja mani šajās tīmekļa vietnēs. Pateicos par atbalstu visām nevalstiskajām organizācijām, apvienībām, individuālajiem cilvēkiem, kuri rakstīja vēstules savām valdībām, Zviedrijas vēstniecībām, balsoja Šūmaņa fonda tīmekļa lapā izveidotajā aptaujā, tiem, kuri sūtīja man atbalsta un laba vēlējuma vārdus. Viens no ieguvumiem no manas kandidēšanas procesa augstajam Eiropas amatam ir tas, ka daudziem lika aizdomāties, kāda ir Eiropa un kādas vērtības mēs gribam redzēt tajā īstenojamies.

Lasīt vairāk: Vaira Vīķe-Freiberga pateicas visiem savas kandidatūras atbalstītājiem

   

Raksts par Vairas Vīķes-Freibergas kandidēšanu Eiropas Savienības padomes prezidentes amatam

Raksts par Vairas Vīķes-Freibergas kandidēšanu Eiropas Savienības padomes prezidentes amatam:
http://www.timesonline.co.uk/tol/news/world/europe/article6920916.ece
   

Eiropas politiķes aicina ES vadošajos amatos iecelt sievietes

Vienas no Eiropas Savienības (ES) ietekmīgākajām politiķēm pirmdien britu laikrakstā Financial Times publicētā vēstulē mudināja bloka vadību šonedēļ notiekošajā samitā ES vadošajos amatos iecelt sievietes, norādot, ka labu kandidatūru netrūkst.

Vēstuli parakstījušas ES konkurences komisāre Nēlija Krusa, Zviedrijas ES komisāre Margota Valstrēma un Eiropas Parlamenta viceprezidente Daiena Valisa.
http://www.ft.com/cms/s/0/8fbd61bc-d1e7-11de-a0f0-00144feabdc0.html?nclick_check=1
   

Vairas Vīķes-Freibergas un Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās un preses konference

Pirmdien, 16.novembrī, pulksten 14.00, Ministru Kabinetā (MK) notika Latvijas kandidātes Eiropas Savienības Padomes (ES) prezidenta amatam Vairas Vīķes – Freibergas un Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās. Pēc abu pušu sarunas MK preses konferenču telpā notiks V.Vīķes-Freibergas un V.Dombrovska kopēja preses konference.

Lasīt vairāk: Vairas Vīķes-Freibergas un Ministru prezidenta Valda Dombrovska tikšanās un preses konference

   

Simonas Veilas atbalsts Vairai Vīķei-Freibergai

Pirmās Eiropas Parlamenta prezidentes Simonas Veilas atbalsts Vairai Vīķei-Freibergai Francijas laikrakstā „Figaro”:
http://www.lefigaro.fr/editos/2009/11/12/01031-20091112ARTFIG00413-conseil-europeen-pourquoi-je-soutiens-vaira-vike-freiberga-.php
   

Madrides kluba tikšanās

11.novembrī, Madridē Berlīnes mūra un „dzelzs priekškara” krišanas 20.gadskārtai veltītā pasākumā Vaira Vīķe-Freiberga līdz ar bijušo Ministru prezidentu Valdi Birkavu kā Madrides kluba biedri tikās ar Spānijas plašsaziņas līdzekļu un Spānijā pārstāvētu starptautisku mediju pārstāvjiem, atbildot uz interesi par Baltijas valstu neatkarības atgūšanu un teju 20 gadiem pēc pārejas uz demokrātisku valsts iekārtu. V.Vīķe-Freiberga un V.Birkavs stāstīja par Baltijas ceļa fenomenu, par tautas masu vienotību, uzsverot, ka Baltijā situācija bija citādāka nekā Vācijā un satelītvalstīs, ka ceļš bija grūtāks un motivācija atšķirīga.

Lasīt vairāk: Madrides kluba tikšanās

   

Raksts „Global Post” par kandidēšanu Eiropas Savienības padomes prezidenta amatam

Rīga, 2009.gada 9.novembris
Raksts „Global Post” par kandidēšanu Eiropas Savienības padomes prezidenta amatam:
http://www.globalpost.com/dispatch/european-union/091106/bye-bye-blair-hello-who?page=0,1
   

Raksts „European Voice” interneta portālā par Vairas Vīķes-Freibergas kandidēšanu

Rīga, 2009.gada 6.novembris
Raksts „European Voice” interneta portālā par Vairas Vīķes-Freibergas kandidēšanu Eiropas padomes prezidenta amatam:
http://www.europeanvoice.com/article/imported/thank-you, for-seeking-the-presidency/66338.aspx
   

Eiropas Padomes prezidenta izvēle

Rīga, 2009.gada 6.novembris
Pretēji entuziasma pilnajiem uzskatiem, ko ir radījusi publicitāte saistībā ar jauno institūciju īstenošanu saistībā ar Lisabonas līgumā paredzēto jauno institūciju izveidošanu, kuru  stāšanās spēkā tagad šķiet iespējama līdz 2009. gada beigām, nākamais Eiropas Padomes prezidents nav ne „Eiropas Savienības prezidents”, ne „Padomes prezidents”; viņš/ viņa būs tikai ES Padomes prezidents. Šī padome ir ES valstu un valdību vadītāju sanāksme, kas notiek vismaz četras reizes gadā. Saskaņā ar Lisabonas Līgumu (9B paragrāfu) Padomes prezidenta pienākumu skaitā ir ES Padomes sanāksmju vadīšana un to sagatavošana kopā ar Vispārējo lietu un Ārlietu padomi, kuru uzdevums ir veicināt diskusijas ES Padomē pirms kopīgo lēmumu pieņemšanas. Prezidentam šie pieņemtie lēmumi ir jādara zināmi un jāpamato Eiropas Parlamentam un visai pasaulei. Šis uzdevums prasa arī pamatīgas politiķa iemaņas. Šī amata izpildītājam ir jāspēj būt apdomīgam saskarsmē ar dalībvalstīm, kurām vienīgajām ir tiesības šajā institūcijā īstenot savu gribu. Prezidentam ir jāspēj gūt atbalstu pieņemtajiem lēmumiem, veicinot dialogu ar citām ES institūcijām.

Lasīt vairāk: Eiropas Padomes prezidenta izvēle

   

Lapa 1 no 2