Vīķe-Freiberga: Jāpilnveido prezidenta atlaišanas procedūra


Uz ceturto sēdi otrdien, 15. decembrī, sanāca Saeimas darba grupa, kas vērtē iespēju ieviest Latvijā tautas vēlētu prezidentu. Darba grupa pagaidām analizē prezidenta funkcijas un tiesības, meklējot iespējas pilnveidot Satversmes pantus attiecībā uz prezidenta pilnvarām. Sēdē piedalījās arī bijušie Valsts prezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers.

Klātesot bijušajiem Valsts prezidentiem Saeimā notika ceturtā darba grupas sēde, kurā deputāti analizē Valsts prezidenta institūciju. Darba grupu Saeimas Juridiskā komisija izveidoja februārī kā atbildi uz vairāku deputātu priekšlikumu Valsts prezidenta ievēlēšanu nodot tautas rokās. Toreiz tika lemts secīgi analizēt visus Satversmes punktus saistībā ar Valsts prezidenta darbu. Pēdējais apskatītais ir 41. punkts par reprezentāciju.

“Es pagaidām nedzirdu nopietnus iemeslus, kāpēc vajadzētu prezidenta pilnvaras mainīt šodien. Nav man tādas iekšējas pārliecības, lai es varētu aizstāvēt šo pozīciju,” šādu viedokli pēc tiesību ekspertu prezentācijām pauda pirmais Latvijas prezidents pēc neatkarības atjaunošanas Guntis Ulmanis.

Zatlers un Vīķe-Freiberga atzina, ka Satversmes pants par reprezentāciju ir skaidrs un labs tieši savas vienkāršības dēļ.

Runājot par tautas vēlētu prezidentu, Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka sapīt kopā ievēlēšanas procedūru ar pilnvarām ir kļūda. Kopumā viņa piesardzīgi vērtēja iespēju ļaut tautai ievēlēt Valsts prezidentu, lai gan agrāk šo ideju viņa atbalstīja. Vīķe-Freiberga uzskata, ka būtu bīstami prezidentu ļaut izvēlēties vēlētājiem, ņemot vērā šā brīža situāciju drošības ziņā. Taču noteikti pilnveidojama esot prezidenta atlaišanas jeb impīčmenta procedūra.

“Saeima ir pasargāta no prezidenta patvaļas tādā nozīmē, ka viņa lēmumam to [Saeimu] atlaist seko referendums, bet Saeima var atlaist prezidentu un tam neseko referendums. Manuprāt, impīčmenta procedūrai tas būtu vienkārši godīgi un korekti, kā lielā vairumā demokrātisko valstu tāda procedūra pastāv, lai bez iemesla nevarētu atlaist prezidentu,” norādīja eksprezidente.

Darba grupas vadītājs partijas „No sirds Latvijai” pārstāvis Ringolds Balodis stāsta, ka impīčmenta procedūru darba grupa vērtēs vēlāk, taču nākamajā sēdē darba grupa analizēs Satversmes pantus, kas ir saistīti ar prezidenta militārajām pilnvarām un kara pieteikšanu.

“Nākošajā reizē 23. februārī mēs uzklausīsim Valsts prezidenta kanceleju, kas liek priekšā savus konkrētus priekšlikumus un arī padiskutēsim savā starpā, un šeit būs eksperti tieši no tās jomas – Aizsardzības ministrijas. Mēs aplūkosim šos militāros pantus, kur tiešām Valsts prezidentam varbūt ir kādi ierosinājumi, jo viņš strādā jau kopš pavasara, jau kopš šīs diskusijas par hibrīdkariem. Jau pirms savas ievēlēšanas viņš kā aizsardzības ministrs strādāja šajā jomā,” teica Balodis.

Darba grupā strādā pārstāvji no katras Saeimas frakcijas, kā arī piesaistīti ir 22 tiesību eksperti. Diskusiju rezultāts būs gala ziņojums ar ieteikumiem Valsts prezidenta institūta uzlabošanai. Ringolds Balodis gan atzina, ka ziņojums varētu būt gatavs ne ātrāk kā pēc gada.

Avots: http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/vike-freiberga-japilnveido-prezidenta-atlaisanas-procedura.a159899/

Foto: LETA

Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai: 

http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/deputatu-grupas/darba-grupa-valsts-prezidenta-pilnvaru-iespejamai-paplasinasanai-un-ievelesanas-kartibas-izvertesana