Vaira Vīķe Freiberga: jāprasa politiķiem atbildība par lēmumiem


Katru pirmdienu Krustpunktā aicina uz garāku sarunu kādu viesi, un 30.oktobrī studijā bija bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Saruna notika par sabiedrību, politiku un Latvijas pirmo simtgadi.

Vaira Vīķe -Freiberga stāsta, ka arī šobrīd daudz atrodas ārzemes un lidlaukos, bet tomēr Latvijā pavada lielāko daļu. Taču, tā kā dzīvojusi Latvijā, Vācijā, Marokā, Kanādā, Francijā, Lielbritānijā un tad atkal Latvijā, tad pieķērusies ne tik daudz apkārtnei, kur dzīvojusi, bet saites ir emocionālas. Cilvēkam, dzīvojot vienā vietā, laiks un telpa saplūst kopā, bet viņai laiks un telpa ir atšķirtas un veido kā tortei kārtas. Pat šausmīgā nometnē Vācijā, kur pavadījusi grūtu laiku, atgriežoties, uzjundī siltums. Oksfordā astoņdesmito gadu vidū pavadītais akadēmiskā atvaļinājuma gads arī saglabājis emocionālas atmiņas. Tā arī mājas saites ar Latviju un latviešiem vairāk ir garīgas, ne saistītas ar konkrētu vietu.

Marokā ir īpaša gaisma, kas vilina, bet kad vizītē Marokā karalis uzrunājis un teicis: „Jūs esat viena no mums,” kā arī marokāņi, kas tagad dzīvo mājā, kur kādreiz dzīvots, teikuši to pašu. Apmeklējusi vidusskolu, kur mācījusies, arī tur mīļi uzņemta. Taču tas netraucē būt latvietei kā franču kultūrā augušai. Svarīga šī emocionālā saite.

Uz jautājumu par krievvalodīgajiem Latvijā, arī šeit Vaira Vīķe – Freiberga min šo emocionālo saiti. Varbūt cilvēks identificējas ar krievu kultūru, bet kā viņu uzņem Latvijā, tas svarīgi. Un te nu abām pusēm ir ko mācīties. Pašai lielākie draugi ir ar krievu izcelsmi. Cilvēki var būt dažādas identitātes.

Eksprezidente atbalsta Raimonda Vējoņa iniciatīvu par pilsonības piešķiršanu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem, gan atzīmējot, ka šis nepilsoņa statuss – ir neveiksmīgi savulaik izvēlēts vārds. Latvijā tam bija zemteksts. Savulaik te cēla rūpnīcas, lai rusificētu sabiedrību. Pašas bērni ir Latvijas un Kanādas pilsoņi, jo viņi tur ir dzimuši. Puisītis, kurš neizdzīvoja, dzima Bostonā un varēja kļūt par ASV pilsoni. Pašai gan kā Valsts prezidentei nevarēja būt divas pilsonības.

Ir valstis, kur ir ļoti stingri noteikumi. Piemēram, Bermudā ir noteikums – par pilsoni kļūst tur dzimis bērns, ja arī abi vecāki ir pilsoņi.

Latvijā, tāpat kā Eiropā, sabiedrība noveco. Tas neizbēgami novedīs pie imigrācijas. Taču Vaira Vīķe Freiberga tic, ka robotizācija un automatizācija ļaus iztikt bez daudzām maz kvalificētām darbavietām. Šobrīd cilvēkus no Latvijas var sastapt visur Eiropā. Bet jārūpējas, lai arī Latvijā būtu atbraukuši cilvēki, kas teiktu: man te patīk! Viņa min ķīniešus, kas dzīvo Jelgavas pusē. Viņi novērtē brīvību visapkārt un saka: mums te patīk. Skaidrs, ka nepaliks tā, kā ir tagad. Būs jāpielāgojas dažādiem risinājumiem.

Vai brauks atpakaļ tie, kas aizbraukuši no Latvijas?  Laikam gan nē, jo ir cilvēki, kas aizbraukuši ar rūgtumu par to, ka nav novērtēti. Tā ir cita situācija nekā kara beigās aizbraukušajiem. Toreiz ar sāpi domāja, vai redzēšu vēl Latviju. Tagad brauc brīvi.

Jau sensenos laikos gudrākie prāti ceļoja, devās uz zinātnes un kultūras centiem. Piemēram, mūsu operdziedātāji, augsti profesionāļi, te viņi ir Milānā, te Vīnē, te citviet. Viņi ir mobili.

Vaira Vīķe – Freiberga, vērtējot procesus ekonomikā, uz atgādinājumu par pirms gadiem desmit teikto par nepieciešamību pēc stabilitātes un skaidras ekonomiskās attīstības programmas, salīdzina Latviju ar Igauniju. Kāpēc tur nāk investori? Latvijā arī tagad budžeta dokumentos atkal paredz izmaiņas nodokļos. Nav stabilitātes. Nekas nav sliktāks par atkal jauniem nodokļiem. Politiķi domā, ka tā ir vienkāršāk. Vēlētājiem ir jāiet pie viņiem un jāprasa, kāpēc tā balsoji.

Latvijā savulaik liela problēma bija kontrabanda. Uz to norādīja eksperti. Brīvostas teritorijā ilgi nevarēja žogu uzcelt. Kāpēc?

– Latvijā ilgu laiku bija katastrofāla kontrabanda, – atzīst Vaira Vīķe-Freiberga.

Arī uz robežas. Tagad ir daudz padarīts, bet vēl daudz darāmā. Tuvojas Saeimas vēlēšanas, politiķi brauks uz tikšanos pie cilvēkiem, lauku klubos un citviet, tad nu vajag viņus papurināt ne tikai par programmu, bet arī par jau darīto. Ar pamatotiem argumentiem prasīt konkrētas atbildes par pieņemtiem lēmumiem. Arī iemeslus, kāpēc nav izdarīts.

Politikā partijām, kas ies uz vēlēšanām, svarīga ir popularitāte, kas pārliecinātu sekotājus. Bet ne tikai. Arī jautājums, kas stāv blakus.

Savulaik Saskaņa apvienoja divas partijas, un tas labi darbojas. Bet latvieši – kā 3 cilvēki sanāk kopā, dibina jaunu partiju. Arī latviešiem vajag konsolidēties. Partijām, kas nepārsniegs 1 % barjeru. Nesadalīt vēlētāju spēkus.

Sarunā arī par notikumiem Čehijā, Polijā un Katalonijā.

Uzskata, ka savulaik Latvijas un šodienas Katalonijas situācijas ir krasi atšķirīgas. Latvija ieguva neatkarību pēc Pirmā pasaules kara. Katalonija nav bijusi neatkarīga valsts. Ja būtu bijusi Katalonijas prezidente, nerīkotu referendumu, jo tas ir pret konstitūciju. Varētu veikt, piemēram, tautas aptauju un uzzināt situāciju.

Avots: Krustpunktā, Ieva Valeine, Māra Jansone. http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/krustpunkta/bijusi-valsts-prezidente-vaira-vike-freiberga-japrasa-politikiem.a94265/