Sirds mozaīka. Draudzība


Zenta Mauriņa. Draudzībai es ticu kā saulei debesīs, kas pie mums ziemeļos tik reti spīd.

Kas putnam ir spārni, tas cilvēkam draudzība – tā paceļ pāri zemes putekļiem.

Lai cilvēks postā neizmistu, lai pametumā nekļūtu līdzīgs lopam, lai saukums to nepadarītu stulbu, Dievs tam dāvājis draudzības jūtas. Bet tikai viens no tūkstošiem spēj tajās ilgstoši dzīvot. Lielākajai daļai draudzība ir svētdiena, kas aizņem tikai vienu septīto daļu no dzīves; daudziem draudzība ir Vasarassvētki vai Lieldienas: tās nosvin un aizmirst; bet visbiežāk gadās pagāni, kas draudzības svētku nemaz nepazīst.

… Skaists ir katrs draudzības akords, bet laimīgs ir ceļinieks, ko draudzības simfonija pavada pāri visiem dzīves dumbrājiem; pāri slimībai, nabadzībai, pamestībai – līdz nāves valsts vārtiem. Bet cik retas ziemeļos ir pilnīgi bezmākoņainas dienas, tik rets ir arī draugs, kas tevi pavada dzīves ceļojumā no rīta līdz vēlam vakaram. Draudzība ir dārgakmens, bet uzticība zelta ietvars, bez kura dimants viegli pazūd dzīves raktuvē.

“Zentai Mauriņai sava veselības stāvokļa dēļ vairāk nekā draudzība no tuviem cilvēkiem bija vajadzīgs ar atbalsts. Viņai laimējās, viņa to arī saņēma dažādos dzīves posmos, sevišķi Zviedrijas un Vācijas beigu posmā,” stāsta Vaira Vīķe-Freiberga.

“Viņai Zviedrijā bija sekretāre, kas savos atvaļinājumos turpināja braukt uz Vāciju un pārrakstīt viņas manuskriptus. Tā ir ļoti dziļa uzupurēšanās draudzības un apbrīnas izpausmes.

Var manīt no Mauriņas rakstiem, ka viņai pietrūka draudzības, it sevišķi viņai pietrūka tāda vide, kādu bija pazinusi jaunībā Latvijā. Dzīvojot Rīgā, galvaspilsētā, kur rit bagāta kultūras dzīve, kur pieejami un sastopami dažādu jomu mākslinieki, tur viņa varēja uzskatīt par draugiem daudzus dzejniekus, kurus viņa apbrīnoja un kas, savukārt, viņas esejas apbrīnoja.

Mauriņu varētu uzskatīt kā esejas žanra radītāju latviešu literatūrā. Esejas žanrs nav viegls un viņai tas diezgan spoži izdevās.”

Šomēnes savu 80. dzimšanas dienu svin Vaira Vīķe-Freiberga, un 120. gadskārtā pieminēsim rakstnieci, filozofi un esejisti Zentu Mauriņu. Atzīmējot šīs jubilejas, Adventa laikā līdz pat Ziemassvētkiem, ļausim abām decembra jubilārēm satikties ēterā mūsu ik dienas rubrikā, kurā Vaira Vīķe-Freiberga pārlasīs Zentas Mauriņas esejas.

Avots: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/sirds-mozaika.-draudziba.a96778/