Sirds mozaīka. Daiļabais


Zenta Mauriņa: „Daiļums atpestīs pasauli,” tā esmu lasījusi lielākā krievu mistiķa darbos un jaunībā labprāt šo teicienu atkārtojusi. Bet, kopš divi pasaules kari postījuši manu dvēseli, esmu bijusi spiesta ieskatīt, ka nekas nav tik nepastāvīgs kā daiļuma ārējie veidoli. Ienaidnieka gaisa uzlidojumos gadsimteņiem celtās baznīcas sabrūk dažās minūtēs. Savādāk tas ir ar baznīcu mūsu iekšienē, bet iekšējs daiļums ir nešķirams no labā. Daiļlabo, ko senais grieķis apzīmēja ar vārdu kaloskagatos, latvietis apzīmē ar vārdu balts. Tāpat kā senajam grieķi, arī dainu latvietim daiļais ir labs un ļaunais nekad nav daiļš. Latvietis nepazīst skaisto dēmonu, kā, piemēram, slāvi; latviešu velns ir muļķis, neglīts un stulbs, ko zemnieks var piemuļķot un zaķis noskriet. Ziemeļnieka skats ir vērsts uz iekšieni: ne tik daudz vizuāli pievilcīgais kā ētiski vērtīgais saista viņa sirdi, izraisa dievināšanas jūtas.

„Šais rindās ir manāma atsauce ne tik vien uz krievu mistiķa darbiem, ko viņa citē, bet arī uz Platona darbiem, kur ļoti izvērsti notiek debates, Platons pieraksta Sokrātam un viņa mācekļiem, kas ir labais, kas ir skaistais, kurš ir labāks par otru, kas ir daiļlabais,” analizē Vaira Vīķe-Freiberga.

„Grieķi uzskatīja, ka labajam ir jābūt daiļam. Viņiem tiešām bija sava veida daiļuma kults. Tas iekļāva sevī arī „veselā miesā vesels gars”. Viņiem bija ne tikai vietas, kur filozofi pulcējās un debatēja, bet ģimnāzija ir vieta, kur notika vingrošana. Senie grieķi uzskatīja par ārkārtīgi svarīgu, lai katrs vīrietis varētu savu ķermeni attīstīt pēc iespējas skaistu.

Mauriņas izpratnē latviešu jēdziens par baltu apzīmē to pašu ko kaloskagato, kas bija grieķiem Viņai ir arī angļu valodā pieejama eseja, kur viņa apcer vārda balts dažādās nozīmes.

Man ir zinātnisks darbs, kur „Saules dainās” esmu analizējusi, kādi semantiskie lauki ap vārdu balts. Un no cita skatu punkta varu tikai apstiprināt, ka šis jēdziens latviešiem ietver ārkārtīgi daudz. Dziļa filozofiska atziņa.

Šomēnes savu 80. dzimšanas dienu svin Vaira Vīķe-Freiberga, un 120. gadskārtā pieminēsim rakstnieci, filozofi un esejisti Zentu Mauriņu. Atzīmējot šīs jubilejas, Adventa laikā līdz pat Ziemassvētkiem, ļausim abām decembra jubilārēm satikties ēterā mūsu ik dienas rubrikā, kurā Vaira Vīķe-Freiberga pārlasīs Zentas Mauriņas esejas

Avots: http://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/sirds-mozaika.-dailabais.a97084/