Delfi: Vīķe-Freiberga: ir situācijas, kad Saeima pieņem līdz galam neizstrādātus likumprojektus


“Ir situācijas, kur Saeima dažādu politisko sakritību dēļ pieņem likumus, kas ir vai nu sasteigti, vai nu līdz galam neizstrādāti,” runājot par Valsts prezidenta pienākumiem un lomu likumdošanas procesā, atzina eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Otrdien, 25. oktobrī, Saeimas darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai turpināja darbu, spriežot par Valsts prezidenta pienākumiem likumdošanas procesā.

Sēdē piedalījās arī Vīķe-Freiberga, kura dalījās savā pieredzē. “Man šķiet, ka mūsu Satversme visumā ir centusies atstāt rīcības brīvību gan Saeimai, gan prezidentam. Visā visumā es secinātu, ka ir iespējams strādāt un gūt rezultātus ar to ietvaru, kāds mums patlaban ir, taču, ja nāk priekšlikumi kaut ko uzlabot, tad kamdēļ ne,” skaidroja eksprezidente, uzsverot, ka visbūtiskākā viņas pieredzē, strādājot ar Saeimu, bijusi iespēja prasīt otrreizēju likuma caurlūkošanu.

“Mums ir viena kamera – parlamentārā republika, un mums nav senāta, mums nav otrā kamera. Ļoti daudzām zemēm, pat maziņām, ir šāda otrā kamera,” norādīja eksprezidente. “No savas dzīves Kanādā es varu jums liecināt, ka tieši senāts kā otrā kamera, kā nelabvēļi mēdza melst, ir vieta, kur noparkot bijušos politiķus, kuri vairs nav spējīgi uzvarēt vēlēšanās, un viņiem valsts maksā augstu mēnešalgu līdz mūža galam. Tas vispār nav ne racionāli, ne demokrātiski” viņa rezumēja.

“Es domāju, ka tā būtu liela kļūda kādreiz Latvijā domāt par senāta izveidošanu. Manā izpratnē prezidents savā ziņā spēlē šo otrās kameras lomu. Tās ir viņa caurlūkošanas tiesības,” pauda Vīķe-Freiberga.

“Ir situācijas, kur Saeima dažādu politisko sakritību dēļ pieņem likumus, kas ir vai nu sasteigti, vai līdz galam neizstrādāti. Kad es biju amatā, protams, bija iekšpolitiskie apsvērumi un ārpolitiskie apsvērumi ļoti cieši kopā saistīti,” atcerējās eksprezidente.

1999. gada vasarā Vīķi-Freibergu tika ievēlēta par Valsts prezidenti, uzreiz pēc inaugurācijas viņai bija jāizšķiras – parakstīt vai sūtīt atpakaļ uz Saeimu otrreizējai pārlūkošanai Valsts valodas likuma grozījumus.

Vīķe-Freiberga bija saņēmuši skaidrus signālus, ka ar tādu likumu Latvija netiks uzaicināta sākt sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). “Ja prezidents tajā brīdī tos neatsūtītu atpakaļ, ja tie netiktu līdz rudenim mainīti tādā veidā, kas būtu pieņemami gan EDSO standartiem, gan Eiropas Savienības standartiem, tad decembra samitā Helsinkos 1999. gadā Latvija būtu palikusi kā vienīgā valsts, kuru neuzaicina uzsākt sarunas ar Eiropas Savienību.”

“Ja politiskās partijas iekšpolitisku jeb citu apsvērumu dēļ kādreiz pieņēma likumus, kuri šajā pieņemtā formā apdraudēja Latvijas ārpolitisko mērķus, tad es teiktu – paldies Dievam, ka bija iespēja pēc Satversmes prezidentam iejaukties,” uzsvēra Vīķe-Freiberga.

Avots: http://www.delfi.lv/news/national/politics/vike-freiberga-ir-situacijas-kad-saeima-pienem-lidz-galam-neizstradatus-likumprojektus.d?id=48070703

Foto: LETA