Jaunumi

Vaira Vīķe-Freiberga kļūst par nodibinājuma "Namejs" Goda padomes priekšsēdētāju

Atbildot bijušā aizsardzības ministra, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa aicinājumam, biedrība „Latvijas ģenerāļu klubs” izveidojusi nodibinājumu Valsts aizsardzības un patriotisma fonds „Namejs”.

Nodibinājuma „Namejs” mērķi ir veicināt patriotismu Latvijas sabiedrībā, uzturēt starptautiskajās operācijās bojā gājušo karavīru piemiņu un atbalstīt Nacionālo bruņoto spēku attīstību un to uzdevumu izpildi valsts aizsardzībā.

Nodibinājums Valsts aizsardzības un patriotisma fonds „Namejs” reģistrēts 21.jūlijā un tā valdes priekšsēdētājs ir pirmais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš. Fonda valdē darbojas pirmais Aizsardzības spēku komandieris Dainis Turlais, NATO sabiedroto bruņotajos spēkos dienējušais Jānis Kažociņš, uzņēmējs Juris Binde un radošās sabiedrības pārstāvis Ojārs Spārītis. Par Goda padomes priekšsēdētāju ir piekritusi kļūt eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

 

Vaira Vīķe Freiberga saņem augstu Azerbaidžānas valsts apbalvojumu

25. jūnijā Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Azerbaidžānas Republikas prezidentu Ilhamu Alijevu. Prezidents Alijevs pasniedza Freibergas kundzei augsto Azerbaidžānas valsts apbalvojumu Dostluq jeb Draudzības ordeni par aktīvu darbību Nizami Gandžavi starptautiskā centra līdzpriekšsēdētājas amatā. 

Sarunas gaitā tika pārrunāti aktuālie ģeopolitiskie jautājumi, situācija Azerbaidžānas iekšpolitikā, kā arī iespējamie sadarbības virzieni kultūras jomā, lai veicinātu sapratni, dialogu un toleranci dažādu pasaules valstu starpā.

Pēc Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva personīga ielūguma Vaira Vīķe-Freiberga apmeklēs arī I Eiropas spēļu noslēguma ceremoniju 28. jūnijā.

Vaira Vīķe-Freiberga piedalās Minhenes Drošības konferences sanāksmē Vīnē

Vaira Vīķe Freiberga no 16.līdz 17.jūnijam piedalījās Minhenes drošības konferences pamatgrupas sanāksmē Vīnē. Sanāksmē tika apspriesti notikumi Ukrainā un ap to, kā arī Eiropas drošības izaicinājumi.

Vīnē tikās arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ietvaros izveidotā Ievērojamo personu grupa Eiropas drošības jautājumos, kuras dalībniece ir Vīķe- Freiberga. Grupa šonedēļ izplatīja novērtējumu par EDSO iesaisti konflikta risināšanā Ukrainā un tas tika apspriests ar organizācijas dalībvalstu vēstniekiem. Ziņojums analizē iemeslus, kādēļ EDSO neizdevās novērst konfliktu, kāda ir līderu nozīme un kā stiprināt sadarbību. Ziņojuma pilns teksts ir pieejams šeit. 

Ievērojamo personu grupas nākamais uzdevums ir līdz gada beigām sagatavot ziņojumu par Eiropas drošības nākotni. Par šo ziņojumu ir sagaidāmas asas diskusijas, ņemot vērā vērā turpinošos Krievijas agresiju Ukrainā, un savstarpējās uzticības zudumu šīs rīcības rezultātā.

Vaira Vīķe-Freiberga skaidro Raiņa un Aspazijas nozīmi Latvijas kultūrā

Šī gada 4.maijā Latvija svinēja 25.gadadienu kopš neatkarības atjaunošanas. Turpinot svētku noskaņu, īsfilmu projekts #domasspēks viesojas pie eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, kura stāsta par Raiņa un Aspazijas lomu Latvijas kultūrā un vēsturē.

Projekta #domasspēks 17.epizodē bijusī Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga skaidro Raiņa un Aspazijas nozīmi latviešu laikmetīgās literatūras un latviešu literārās valodas tapšanā, ko viņi ietekmēja ar saviem oriģināldarbiem un tulkojumiem.

Eksprezidente arī pauž pārliecību par Raiņa ideju aktualitāti Latvijas, Eiropas Savienības un visas pasaules kontekstā. Lielā dzejnieka un politiķa idejas par cilvēktiesībām, līdztiesību un taisnību, par gaismas un tumsas cīņu cilvēkā un sabiedrībā ir svarīgas visos laikos. Viņa uzsver, ka pēc Otrā pasaules kara visa ES tika būvēta, balstoties uz piedošanas principu, kas vienmēr bijis svarīgs Raiņa daiļradē.

Tāpat Vaira Vīķe-Freiberga akcentē Aspazijas nozīmi sieviešu tiesību aizstāvībā. Viņa ir pārliecināta, ka dzejniece priecātos redzēt to, kāds progress sieviešu emancipācijas jomā ir panākts mūsdienu Latvijā.

Īsfilmā iekļauts fragments no eksprezidentes uzstāšanās konferencē Sieviešu ekonomiskās iespējas un ilgtspējīga attīstība – no izaicinājumiem līdz kopīgiem panākumiem. Savā uzrunā viņa uzsvēra, ka, uzņemoties atbildību un vadību ekonomikā vai politikā, sievietei nav jāatsakās no sava dzimuma. Tāpat epizodē izskan Aspazijas teiktais, ka nākotnes sabiedrībā nevajadzētu pastāvēt robežām, kas šķirtu sievietes un vīriešus, dažādas tautības vai sociālos slāņus ceļā uz brīvību.

/Informācija - Latvijas prezidentūras ES padomē majas lapa. Video tapis sadarbībā ar Jura Podnieka studiju/

Video var noskatīties ŠEIT.

ES attiecības ar Austrumu partnerības valstīm ir jāstiprina visos līmeņos

2015.gada 19.maijā Ministru prezidente Laimdota Straujuma tikās ar kādreizējiem Eiropas valstu un valdību vadītājiem, lai pirms gaidāmā Rīgas samita pārrunātu Eiropas Savienības un Austrumu partnerības valstu attiecību jautājumus.

Uz tikšanos ar Ministru prezidenti ieradās Latvijas eksprezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers, bijušais Serbijas prezidents Boriss Tadičs, Rumānijas bijušais prezidents Emīls Konstantinesku, bijušais Slovēnijas prezidents Danilo Turks, bijušais Bulgārijas prezidents Petars Stojanovs, bijušais Ukrainas prezidents Viktors Juščenko, bijusī Slovākijas premjerministre Iveta Radicova, bijušais Bosnijas un Hercegovinas premjerministrs Zlatko Lagumdzija.

Madrides kluba vadītāja, bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pateicās L.Straujumai par tikšanos un atvērtību diskutēt par svarīgiem ES jautājumiem, uzklausot arī bijušo līderu pieredzi. "Mēs visi ceram uz ļoti sekmīgu Rīgas samitu, uz pozitīviem soļiem ciešāku un padziļinātāku attiecību veidošanai ar Austrumu partnerības valstīm,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

/LR Ministru kabineta foto/

Vairāk fotogrāfiju var aplūkot ŠEIT

VVF CITĀTI


Tajā brīdī, kad ir vistumšāk, gaisma ir jau paredzama. Tajā brīdī, kad sliktāk vairs nevar būt, mēs skaidri zinām, ka var tikai palikt labāk.

Dziesmu svētki ir daļa no mūsu latviskās esamības. Visa latviskā kultūra ir mūsu dvēseles balss, un Dziesmu svētki ir vistiešākais un skaidrākais veids, kurā mēs savu latvisko balsi izdziedam. Dziesmu svētkos fiziski izjūtam, ka esam viena miesa, viena tauta, viena kultūra, viena elpa.