Jaunumi

Madridē 12. maijā notika augsta līmeņa konference par ES austrumu un dienvidu kaimiņattiecību nākotni

12. maijā Madridē notika augsta līmeņa konference par ES austrumu un dienvidu kaimiņattiecību nākotni The Future of the EU’s Eastern and Southern Neighbourhoods, kurā ar galveno runu uzstājās bijusī Valsts prezidente, pašreizējā pasaules līderu alianses Madrides kluba prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Konferenci atklāja Latvijas vēstnieks Spānijā Jānis Eichmanis.

Konference tika organizēta, balstoties uz Latvijas prezidentūras izvirzītajām prioritātēm ES kaimiņattiecību politikā gan austrumu, gan dienvidu dimensijās. Konference Madridē bija kā tilts starp šī gada 13. aprīlī Barselonā notikušo neformālo ES un dienvidu kaimiņvalstu ārlietu ministru tikšanos un 21. un 22. maijā gaidāmo Rīgas Austrumu partnerības samitu. Konferences noslēgumā tika apkopotas rekomendācijas Rīgas samitam.

Konferenci rīkoja Latvijas vēstniecība Spānijā, Karaliskais Elkano Institūts un Madrides klubs ar Fundación Botín atbalstu, un tā notiek saistībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē.

Baku 3.globālā foruma atklāšana

28.aprīlī Vaira Vīķe-Freiberga Baku 3.globālā foruma "Building Trust in the Emerging/New World Oder" atklāšanā  teica uzrunu. Forumā pārstāvēto 72 valstu dalībnieku auditoriju uzrunāja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, Bulgārijas prezidents R.Plevnelijevs, Maķedonijas prezidents Dž.Ivanovs, Maltas premjers Dž.Muskats.

Asi debatējot, Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās paneļdiskusijā "Krievijas un Rietumu attiecību nākotne, kur atzīmēja, ka nepiekrīt diskusijas kolēģu no ASV un Krievijas uzskatam, ka lielām valstīm ir kādas īpašas tiesības un statuss, uzsverot, ka viņai ir stingra pārliecība, ka visas valstis ir vienlīdzīgas neatkarīgi no savas teritorijas lieluma un sabiedrības skaitliskuma. Un katrai valstij tāpat kā katram indivīdam ir tiesības ar savām izvēlēm lemt savu likteni. Tāpat viņa atzīmēja un skaidroja, ka Padomju Savienība, kuru piespiedu kārtā veidoja 15 republikas, un Krievijas Federācija šodien vai Krievijas impērija senāk, nav viens un tas pats.

 

Nizami centra nozīmītes pasniegšana Bulgārijas prezidentam:

"Aspazijai 150"

Vairas Vīķes-Freibergas runa Aspazijas 150 gadu jubilejai veltītā starptautiskā zinātniskā konferencē: VIDEO

Ar tulkotāju un literatūrzinātnieci Astrīda Stānki un Antru Medni

Vizīte Ēģiptē

19. un 20. aprīlī Aleksandrijā, Ēģiptē, Vaira Vīķe-Freiberga piedalījās ikgadējā Aleksandrijas bibliotēkas (Biblioteca Aleksandrina) pilnvarnieku padomes sanāksmē, kurā tika izvērtēts iepriekšējā gada darbs un definēti uzdevumi nākamajam gadam.

Bibliotēkas pilnvarnieku padomes locekļiem bija tikšanās ar Ēģiptes prezidentu Abdelu Fatāhu Elsisī, kurš vienlaikus ir arī šīs padomes priekšsēdētājs. Sarunā ar prezidentu tika pārrunāta izglītības nozīme valsts izaugsmē un zināšanu sabiedrībā. Prezidents atzīmēja Aleksandrijas Jaunās bibliotēkas nozīmīgumu kā vietu, kur noris dialogs starp dažādām tautām un sabiedrībām. Viņš arī uzsvēra šīs bibliotēkas būtisko lomu demokrātijas veidošanā un veicināšanā Ēģiptē. Aleksandrija Jaunā bibliotēka par savu virsuzdevumu ir izvirzījusi veicināt izglītību un radošumu, kā arī pieejamību senās Aleksandrijas bibliotēkas zinātniskajam mantojumam. Pilnvarnieku padomes uzdevums ir definēt bibliotēkas attīstības stratēģijas vadlīnijas un apstiprināt uzdevumu izpildi.

Pēc prezidenta uzrunas viņš uzklausīja arī padomes locekļu komentārus. V. Vīķe-Freiberga uzsvēra bibliotēkas kā institūcijas svarīgo lomu, kas palīdzēs Ēģiptes prezidentam īstenot ieceri par Ēģipti kā izglītotu un uz zināšanu resursiem balstītu valsti. Viņa arī augstu novērtēja Ēģiptes prezidenta apņemšanos strādāt, lai nodrošinātu labas izglītības iespējas, un tās sasniegtu arī vismazākos un attālākos Ēģiptes ciemus. V. Vīķe-Freiberga atsaucās uz savas dzīves pieredzi, kad, pateicoties mazai skoliņai Marokas laukos, viņas izglītība netika pārtraukta. To profesore īpaši atsauca atmiņā un novērtēja daudzus gadus vēlāk pēc atgriešanās no emigrācijas dzimtenē, kad viņa tika ievēlēta par pirmo Latvijas Valsts prezidenti sievieti.

2011. gadā V. Vīķe-Freiberga tika uzaicināta pievienoties Aleksandrijas Jaunās bibliotēkas pilnvarnieku padomei, kurā piedalās starptautiski atzīti akadēmisko aprindu pārstāvji no visas pasaules, kā arī bijušās augstākā līmeņa valsts amatpersonas. Viņu vidū ir bijušais Nīderlandes premjerministrs Vims Koks, bijušais Bolīvijas valsts prezidents Horhe Fernando Pasinama, bijušais ilggadējais Arābu līgas priekšsēdētājs Amrs Musa, Āfrikas Zinātnes Akadēmijas prezidents sudānietis Muhameds Hasans un Francijas Nacionālās bibliotēkas prezidents Bruno Rasins.

Aleksandrijas bibliotēkas ēka kā kopīgs UNESCO un Ēģiptes projekts tika uzcelta par starptautiskiem ziedojumiem un atklāta 2002. gada 16. oktobrī. Bibliotēka piedāvā ne vien plašam lasītāju lokam atvērtu bagātu literāro mantojumu, bet ir arī nozīmīgs kultūras centrs ar daudzveidīgu pasākumu klāstu un vada 15 dažādas pētniecības institūcijas.
Latvijas vēstniecība Kairā rosināja un patlaban norit sarunas starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Aleksandrijas bibliotēku par saprašanās memoranda parakstīšanu un bibliotēkas direktoru vizīšu apmaiņu.

/Latvijas vēstniecības Ēģiptē sagatavotā informācija/

Viesošanās raidījumā "Rampas ugunis"

VIDEO - Vaira Vīķe-Freiberga viesojas raidījumā "Rampas ugunis"

VVF CITĀTI


Tajā brīdī, kad ir vistumšāk, gaisma ir jau paredzama. Tajā brīdī, kad sliktāk vairs nevar būt, mēs skaidri zinām, ka var tikai palikt labāk.

Dziesmu svētki ir daļa no mūsu latviskās esamības. Visa latviskā kultūra ir mūsu dvēseles balss, un Dziesmu svētki ir vistiešākais un skaidrākais veids, kurā mēs savu latvisko balsi izdziedam. Dziesmu svētkos fiziski izjūtam, ka esam viena miesa, viena tauta, viena kultūra, viena elpa.